izmainīties
izmainīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
PiemēriPēdējā laikā viņš bija ļoti izmainījies.
- Pēdējā laikā viņš bija ļoti izmainījies.
- Pēc pirmās salnas kokiem izmainās lapu krāsa.
2.Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
PiemēriUz šaurās takas varēja izmainīties tikai ar grūtībām.
- Uz šaurās takas varēja izmainīties tikai ar grūtībām.
2.1.kopā ar: "ceļā" Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
PiemēriCeļā esam kaut kā izmainījušies.
- Ceļā esam kaut kā izmainījušies.
2.2.Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
PiemēriVēstules ceļā izmainījušās.
- Vēstules ceļā izmainījušās.