samaitātība
samaitātība lietvārds; sieviešu dzimte
Stāvoklis, kad (kas, arī kāds) ir kļuvis slikts, negatīvi vērtējams, arī neatbilstošs (piem., morāles) normām.
PiemēriMorālā samaitātība.
- Morālā samaitātība.
- Cilvēka dabas samaitātība.
- Laicīgās pasaules samaitātība.
- Runāt par jaunatnes samaitātību.