šķirne
šķirne dsk. ģen. -ņu  lietvārds; sieviešu dzimte
1.Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām. 
PiemēriKaķu, suņu šķirnes.
- Kaķu, suņu šķirnes. 
- Latvijas šķirnes zirgi. 
- Izveidot jaunu rožu šķirni. 
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai. 
PiemēriŠķirnes kvieši.
- Šķirnes kvieši. 
- Šķirnes truši. 
- Šķirnes ganāmpulks. 
2.Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām. 
PiemēriLatvijai ir pašai sava siera šķirne – Jāņu siers.
- Latvijai ir pašai sava siera šķirne – Jāņu siers. 
- Plašs tērauda šķirņu klāsts. 
- Dažādas šokolādes konfekšu šķirnes. 
Stabili vārdu savienojumiKultūras šķirne.
- Kultūras šķirne — kultūršķirne.