šķirne
šķirne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
PiemēriKaķu, suņu šķirnes.
- Kaķu, suņu šķirnes.
- Latvijas šķirnes zirgi.
- Izveidot jaunu rožu šķirni.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
PiemēriŠķirnes kvieši.
- Šķirnes kvieši.
- Šķirnes truši.
- Šķirnes ganāmpulks.
2.Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
PiemēriLatvijai ir pašai sava siera šķirne – Jāņu siers.
- Latvijai ir pašai sava siera šķirne – Jāņu siers.
- Plašs tērauda šķirņu klāsts.
- Dažādas šokolādes konfekšu šķirnes.
Stabili vārdu savienojumiKultūras šķirne.
- Kultūras šķirne — kultūršķirne.