virināties
virināties 3. pers. -inās, pag. -inājās darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par durvīm, logu).
PiemēriVārtiņi virinās vējā.
- Vārtiņi virinās vējā.
- Logs viegli virinājās.
1.1.Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par muti, acīm).
PiemēriNo bailēm parunāt nevarēju, tikai mute virinājās.
- No bailēm parunāt nevarēju, tikai mute virinājās.
- Meitenes acis izbrīnā virinās.
Stabili vārdu savienojumiMute virinās.
- Mute virinās sarunvaloda — saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.