kantēt sarunvaloda
kantēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
1.1.intransitīvs Sasveroties, izliecoties sāņus u. tml., veicināt (piem., jahtas, laivas, motocikla) kustību.
PiemēriKantēt pa labi.
Cilme:No vācu kanten.