Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uguņot
uguņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
PiemēriUguņot ģimenes svinībās.
  • Uguņot ģimenes svinībās.
  • Uguņot uz ūdens.
  • Firma ieguvusi tiesības uguņot Rīgas svētkos.
1.1.pārnestā nozīmē Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
PiemēriPolijas čempionātā turpina uguņot Latvijas futbolists.
  • Polijas čempionātā turpina uguņot Latvijas futbolists.
  • Komandas turpina uguņot ar ceturto uzvaru pēc kārtas.
2.formā: trešā persona Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu.
PiemēriTālumā uguņo Daugavgrīvas bāka.
  • Tālumā uguņo Daugavgrīvas bāka.
2.1. Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
PiemēriUguņota pilsētas panorāma.
  • Uguņota pilsētas panorāma.
  • Uguņotā Jāņu nakts.