strādnieks
strādnieks lietvārds
strādniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
PiemēriPrasmīgs strādnieks.
- Prasmīgs strādnieks.
- Čakla strādniece.
- Fiziska darba strādnieks.
- Garīga darba strādnieks.
1.1.Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
PiemēriRūpnīcas strādnieks.
- Rūpnīcas strādnieks.
- Saimniecības strādnieks.
- Virtuves strādnieks.
- Skatuves strādnieks.
- Salīgt strādnieku.
- Būvlaukumā rosās strādnieki.
Stabili vārdu savienojumiSezonas strādnieks.
- Sezonas strādnieks — strādnieks, kas veic sezonas darbu.