Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
strādīgs
strādīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
strādīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
strādīgi apstākļa vārds
strādīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Tāds, kas daudz strādā; tāds, kuram patīk strādāt; darbīgs; čakls.
PiemēriStrādīgs cilvēks.
  • Strādīgs cilvēks.
  • Vecāmāte bijusi ļoti strādīga.
  • Ģimenē bērni ir strādīgi, jau mazi palīdz saimniecībā.