strādnieks
strādnieks lietvārds
strādniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
PiemēriPrasmīgs strādnieks.
1.1.Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
PiemēriRūpnīcas strādnieks.
Stabili vārdu savienojumiSezonas strādnieks.