strandēt
strandēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
PiemēriPie Anglijas krastiem strandēja tankkuģis, jūrā izplūdusi nafta.
Cilme:No vācu stranden.