darbīgs
darbīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
darbīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
darbīgi apstākļa vārds
darbīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas visu laiku ko dara, strādā; enerģisks, rosīgs.
PiemēriDarbīga saimniece.
- Darbīga saimniece.
- Darbīgi palīgi.
- Darbīgi pavadīt atvaļinājumu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDarbīgs raksturs.
- Darbīgs raksturs.
- Būt darbīgā noskaņojumā.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds (piem., cilvēka dzīves posms), kam raksturīgs spraigs darbs, aktivitāte.
PiemēriDarbīgi mūža gadi.
- Darbīgi mūža gadi.
- Darbīgas rudens dienas.
1.3.Tāds, kas parasti atrodas mērķtiecīgā kustībā (par dzīvniekiem).
PiemēriDarbīgi bebri.
- Darbīgi bebri.
- Darbīgas bezdelīgas.
- Darbīgās skudras, bites.
2.Tāds, kas darbojas, var sākt darboties (par parādībām dabā).
PiemēriDarbīgs vulkāns.
- Darbīgs vulkāns.
- Darbīgi avoti.
2.1.Tāds, ar ko tieši veic darba procesu, darba operāciju (par iekārtas, mehānisma detaļu).
PiemēriArkla darbīgie lemeši.
- Arkla darbīgie lemeši.
- Zāģa darbīgie asmeņi.
- Virpas darbīgais grieznis.