darbinieks
darbinieks lietvārds; vīriešu dzimte
darbiniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
PiemēriIlggadējs redakcijas darbinieks.
- Ilggadējs redakcijas darbinieks.
- Pirmsskolas iestāžu darbinieces.
- Zinātniskie, izglītības, medicīnas darbinieki.
- Rūpnīcas vadošie darbinieki.
- Lauksaimniecības darbinieku konference.
- Ministrijas darbinieku apspriede.
1.1.Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
PiemēriIzcils valsts darbinieks.
- Izcils valsts darbinieks.
- Plaši pazīstama sabiedriska darbiniece.
- Tautas atmodas laika darbinieki.