darbīgs
darbīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
darbīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
darbīgi apstākļa vārds
darbīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas visu laiku ko dara, strādā; enerģisks, rosīgs.
PiemēriDarbīga saimniece.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDarbīgs raksturs.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds (piem., cilvēka dzīves posms), kam raksturīgs spraigs darbs, aktivitāte.
PiemēriDarbīgi mūža gadi.
1.3.Tāds, kas parasti atrodas mērķtiecīgā kustībā (par dzīvniekiem).
PiemēriDarbīgi bebri.
2.Tāds, kas darbojas, var sākt darboties (par parādībām dabā).
PiemēriDarbīgs vulkāns.
2.1.Tāds, ar ko tieši veic darba procesu, darba operāciju (par iekārtas, mehānisma detaļu).
PiemēriArkla darbīgie lemeši.