Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šūpoties
šūpoties [šũpuôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos, refl. darb.
1.Vairākkārt virzīties, kustēties uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
PiemēriŠūpoties šūpolēs.
  • Šūpoties šūpolēs.
  • Putns šūpojas koka zarā.
1.1.formā: trešā persona Virzīties, kustēties (kā ietekmē) uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
PiemēriAugstu šūpojas jūras viļņi.
  • Augstu šūpojas jūras viļņi.
  • Priedes šūpojas vējā.
  • Kuģis šūpojas jūras viļņos.
  • pārnestā nozīmē Direktora krēsls sācis šūpoties.
2.Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
PiemēriŠūpoties gurnos.
  • Šūpoties gurnos.
  • Šūpoties uz priekšu un atpakaļ.