šūpulis
šūpulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
PiemēriKoka šūpulis.
- Koka šūpulis.
- Šūpuļa līksts.
- Kārt šūpuli.
- Gulēt šūpulī.
- Likt bērnu šūpulī.
2.Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
PiemēriCivilizācijas šūpulis.
- Civilizācijas šūpulis.
Stabili vārdu savienojumiIelikts šūpulī. Kārts šūpulis (kam). Kārts šūpulis (kādam). No šūpuļa. No šūpuļa līdz kapam.
- Ielikts šūpulī idioma — saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
- Kārts šūpulis (kam) idioma — saka par (kā) rašanos, pirmsākumu, izveidi (kādā vietā, laikā).
- Kārts šūpulis (kādam) idioma — ir dzimis (kādā vietā, laikā).
- No šūpuļa idioma — no pašas agrākās bērnības.
- No šūpuļa līdz kapam idioma — mūža garumā.
- Stāvēt pie (kā) šūpuļa idioma — veicināt kā rašanos, veidošanos.