Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šūpot
šūpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
šūpojiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas.
PiemēriVējš šūpo koku galotnes.
2.Kustināt šurp turp.
PiemēriBezrūpīgi šūpot kājas.