Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šūpot
šūpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
šūpojiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas.
PiemēriVējš šūpo koku galotnes.
  • Vējš šūpo koku galotnes.
  • Viļņi šūpo laivu.
  • Kuģi pamatīgi šūpoja vētra.
  • pārnestā nozīmē Šūpot valdību.
2.Kustināt šurp turp.
PiemēriBezrūpīgi šūpot kājas.
  • Bezrūpīgi šūpot kājas.
  • Šūpot bērnu uz ceļiem.
  • Šūpot galvu izbrīnā.
  • Sieviete izaicinoši šūpo gūžas.