šūpot
šūpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
šūpojiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas.
PiemēriVējš šūpo koku galotnes.
- Vējš šūpo koku galotnes.
- Viļņi šūpo laivu.
- Kuģi pamatīgi šūpoja vētra.
- pārnestā nozīmē Šūpot valdību.
2.Kustināt šurp turp.
PiemēriBezrūpīgi šūpot kājas.
- Bezrūpīgi šūpot kājas.
- Šūpot bērnu uz ceļiem.
- Šūpot galvu izbrīnā.
- Sieviete izaicinoši šūpo gūžas.