Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
zelts
zelts [zȩ̀lts] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
PiemēriZelta rūda.
Stabili vārdu savienojumiBaltais zelts. Kā zelts.
1.1.No šī cēlmetāla darināta medaļa.
PiemēriIzcīnīt sacensībās zeltu.
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums; zeltains.
PiemēriZelta mati.
1.3.pārnestā nozīmē Zeltainums; spoži zeltaina krāsa.
PiemēriSaulrieta zelts.
2.Tas, kas ir ļoti labs, vērtīgs.
PiemēriZelta izdevība.
Stabili vārdu savienojumiApbērt ar zeltu. Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē). Melnais zelts. Nav (ne) ar zeltu atsverams.