Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 217 šķirkļi
zelts
zelts [zȩ̀lts] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
PiemēriZelta rūda.
  • Zelta rūda.
  • Zelta stieņi.
  • Zelta gredzens.
  • Zelta pulkstenis.
Stabili vārdu savienojumiBaltais zelts. Kā zelts.
1.1.No šī cēlmetāla darināta medaļa.
PiemēriIzcīnīt sacensībās zeltu.
  • Izcīnīt sacensībās zeltu.
  • Koru konkursā mūsējiem zelts!
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums; zeltains.
PiemēriZelta mati.
  • Zelta mati.
  • Zelta saule.
  • Zelta dzeltens.
  • Kaķis spožām zelta acīm.
1.3.pārnestā nozīmē Zeltainums; spoži zeltaina krāsa.
PiemēriSaulrieta zelts.
  • Saulrieta zelts.
  • Laukus klāj pieneņu zelts.
2.Tas, kas ir ļoti labs, vērtīgs.
PiemēriZelta izdevība.
  • Zelta izdevība.
  • "Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods!"
Stabili vārdu savienojumiApbērt ar zeltu. Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē). Melnais zelts. Nav (ne) ar zeltu atsverams.
  • Apbērt ar zeltu idioma — dot, izsniegt lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
  • Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) idioma — saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
  • Melnais zelts idioma — 1. Nafta.2. Akmeņogles.
  • Nav (ne) ar zeltu atsverams idioma — saka par ko ļoti labu, vērtīgu, noderīgu.
  • Solīt zelta kalnus idioma — solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
  • Tīrais zelts idioma — saka par tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
  • Zaļais zelts poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — mežs, arī koksne.
  • Zelta ādere idioma — bagātīgs ienākumu, dažādu labumu avots.
  • Zelta bedre sarunvaloda — izdevīgs ienākumu avots.
  • Zelta cenā idioma — ļoti vērtīgs, ļoti dārgs.
  • Zelta cilvēks idioma — cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
  • Zelta dzīve idioma — laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
  • Zelta fonds idioma — labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
  • Zelta gabaliņš idioma — labs, ļoti patīkams, arī mīļš cilvēks.
  • Zelta galva idioma — spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
  • Zelta griezums — harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
  • Zelta jaunatne ironiska ekspresīvā nokrāsa, frazēma — turīgi jaunieši, kas pavada laiku uzdzīvē.
  • Zelta kalni idioma — ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
  • Zelta kāzas — 50 gadu kāzu jubileja.
  • Zelta laiki idioma — laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
  • Zelta laikmets idioma — uzplaukuma periods kādas tautas (piem., mākslas, zinātnes) vēsturē.
  • Zelta laiks idioma — laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
  • Zelta lietus — tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltlietus; zeltalietus; zeltlija.
  • Zelta likums idioma — dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
  • Zelta rokas idioma — saka, ja cilvēkam ļoti labi padodas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
  • Zelta rudens — poētiska stilistiskā nokrāsa sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
  • Zelta sakne — zeltsakne.
  • Zelta sirds idioma — saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
  • Zelta standarts — tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
  • Zelta teļš idioma — nauda, manta; naudas, mantas vara.
  • Zelta vārdi idioma — ļoti labs, pareizs izteikums, doma.
  • Zelta vērtē idioma — ļoti vērtīgs.
  • Zelta vērts idioma — ļoti vērtīgs.
  • Zelta vidusceļš — rīcība, izturēšanās, kas pasargā no galējībām, riska.
  • Zelta zivtiņa — 1. Zeltainā karūsa.2. Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.