pārmērīgs
pārmērīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pārmērīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pārmērīgi apstākļa vārds
pārmērīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs (par darbību, norisi).
PiemēriPārmērīgs darbs.
- Pārmērīgs darbs.
- Pārmērīgs risks.
- Pārmērīga slodze.
- Pārmērīgi lietot kafiju.
- Pārmērīgi tērēt naudu izpriecām.
1.1.Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
PiemēriPārmērīgs sausums, karstums.
- Pārmērīgs sausums, karstums.
- Pārmērīgs skaļums.
- Pārmērīgs svars.
- Zaudēt pārmērīgi daudz asiņu.
1.2.Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi, arī pārāk augstā pakāpē.
PiemēriPārmērīgs uztraukums.
- Pārmērīgs uztraukums.
- Pārmērīgas bailes.
- Pārmērīgi emocionāls cilvēks.
- Pārmērīgi skops vīrietis.