bona
bona [bõna] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
2.Pagaidu papīrnaudas zīme.
3.Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
Cilme:No franču bon ‘talons, čeks’.