plīst
plīst 3. pers. plīst, pag. plīsa intransitīvs, darbības vārds
plīsums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
PiemēriPlānais audums viegli plīst.
Stabili vārdu savienojumiPlīst (vai) pušu aiz dusmām. Riepa plīst.
1.1.Sprāgt, eksplodēt.
PiemēriPlīst mīnas.
1.2.Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
PiemēriBērziem, kļavām jau plīst pumpuri.
2.Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
PiemēriApavi plīst.
3.Sprēgāt, plaisāt (par ādu); kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
PiemēriKāju papēžiem āda kļuvusi sausa un plīst.
3.1.Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
PiemēriAsinsvadi plīst.
Stabili vārdu savienojumiDubults neplīst. Galva plīst pušu. Plīst (vai) aiz skaudības. Plīst (vai) aiz ziņkārības.