Paplašinātā meklēšana
Meklējam plīst.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (15):
Atrasts skaidrojumos (63):
- izšaut Ar troksni pārplīst (par riepu).
- stirkšķis Ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
- pajukt Daļēji saplīst, izšķīst, izirt u. tml.
- gabalu gabalos daudzās sīkās daļās (piem., saplīst).
- nodilt Dilstot novalkāties, izplīst (par apģērbu, tā detaļām).
- tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
- jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt ar apdriskātām, saplīsušām drēbēm.
- iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt.
- pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
- ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
- ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
- aizplīst Iesākt plīst; mazliet ieplīst.
- tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
- šķīst Jukt, plīst.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
- saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
- uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
- uztrūkt Pārplīst, sākt izdalīt strutas.
- iet pušu pārplīst.
- uzplīst Pārplīst.
- izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur, u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplīst.
- sprāgt plīst, plaisāt (par augu daļām).
- pārplīst plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam.
- pārplīst plīstot (kam), rasties ievainojumam, bojājumam.
- atplīst plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
- noplīst plīstot atdalīties, nokrist nost.
- izplīst plīstot atdalīties.
- pārplīst plīstot izjukt.
- izplīst plīstot kļūt caurumainam; plīstot izveidoties.
- saplīst plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
- pārplīst plīstot, arī tiekot šķeltam, pārdalīties.
- stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
- šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piem., lūstot, brūkot, plīstot).
- riepa plīst saka, ja plīst ar gaisu piepildītā riepas kamera.
- riepa sprāgst saka, ja plīst ar gaisu piepildītā riepas kamera.
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par logu stiklu).
- nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; drupata, drumstala.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām).
- pārsprāgt Sprāgstot, plīstot, rasties bojājumam un sadalīties, izjukt.
- pūpēdis Šās sēnes augļķermenis, kurā nogatavojas tumša pulverveida sporu masa, kura pūpēdim pārplīstot, izplatās gaisā
- pušu Tā, ka saplīst, pārplīst, sadalās divās vai vairākās daļās.
- neplīstošs Tāds, kas neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
- neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
- rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
Atrasts piemēros (43):
- plīst Apavi plīst.
- aplīst Aplīst ap krūmu.
- aplīst Aplīst ap mājas stūri.
- plīst Asinsvadi plīst.
- atplūst Bangas plīst pret mola akmeņiem un atplūst atpakaļ.
- plīst Bērziem, kļavām jau plīst pumpuri.
- pārplīst Braucot pa bedraino ceļu, pārplīst automašīnas riepa.
- neplīstošs Brilles ar neplīstošiem stikliem.
- saplīst Ceļā saplīst mašīna.
- plīst Egļu šķilas labi plīst.
- pašķīst Glāze saplīst, vīns un stikla lauskas pašķīst uz visām pusēm.
- ie- Ieplīst.
- stiklgrieznis Ja ir koka logs un saplīst stikls, saimnieks pats to nomainīs, tad būs vajadzīgs stiklgrieznis.
- žākle Ja plūmēm žākles atstāj šauras, zari no ražas smaguma viegli atplīst.
- nepacietīgs Jaunam, zaļoksnam kokam Nepacietīgi pumpuri plīst, Bet visam pāri – viena griba: Sasniegt sauli un debesis.
- plīst Kāju papēžiem āda kļuvusi sausa un plīst.
- plīst Kastaņiem plīst zaļās čaulas, paverot brūno augli.
- pārplīst Ledus dīķa malā pārplīst, uzsperot ar kāju.
- plīst Lūpu kaktiņi plīst.
- pārplīst Magones auglis pārplīst, un no tā izbirst sēklas.
- ne- Neplīst.
- neplīstošs Neplīstošā stikla logs.
- neplīstošs Neplīstošie trauki.
- pār- Pārplīst.
- plīst Pastāvēja draudi, ka cisterna ar ķimikālijām varēja plīst.
- atplīst Pielīmētā zole var atplīst.
- plīst Plānais audums viegli plīst.
- plīst plīst mīnas.
- tirkšķis plīstoša auduma tirkšķis.
- kūsāt plīstošais vilnis kūsā baltām putām.
- uzburbuļot plīstošais vilnis uzburbuļoja.
- sazvelt plīstošs vilnis sazvēla laivu ar lielu sparu.
- druska Saplīst sīkās druskās.
- žēlabas Sirds plīst aiz žēlabām.
- saplīst Stikls saplīst.
- stobrkauls Suņiem nevajag dot putnu stobrkaulus, jo sakosti tie plīst ar asām šķautnēm.
- saplīst Šķīvis izkrīt no rokām un saplīst.
- plīst Trauki plīst.
- taisīties Tulzna uz papēža taisās plīst pušu.
- ūdensnelaime Ūdensnelaime, plīstot ūdensvadam.
- suķe Vāze izšļūk zēnam no rokām, atsitas pret grīdu un saplīst sīkās suķēs.
- plīst Zeķes plīst.
- taurēt Zīdainis taurē tā, ka galva plīst pušu.
plīst citās vārdnīcās:
LLVV