stirkšķēt
stirkšķēt 3. pers. stirkšķ, pag. stirkšķēja intransitīvs, darbības vārds
stirkšķoņa sieviešu dzimte, lietvārds
Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriViņš rāva no visa spēka, audums stirkšķēdams plīsa.