stiprinieks
stiprinieks lietvārds
stipriniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
PiemēriLāčplēsis latviešu folklorā ir teiksmains stiprinieks, kurš uzveic ienaidniekus.
- Lāčplēsis latviešu folklorā ir teiksmains stiprinieks, kurš uzveic ienaidniekus.
- Spēkavīru čempionātā piedalīsies stiprinieki no Latvijas un kaimiņvalstīm.
- Vectēvs bija īsts stiprinieks, dūšīgs kā lācis, ja ziemā, vedot sienu, vezums apgāzās, pielika plecu un pacēla.
- Birkenbaums zvejnieku starpā bij pazīstams kā liels stiprinieks un mūžīgs kauslis.
1.1.Cilvēks, kam ir laba veselība.
PiemēriViņa vairs nav nekāda stipriniece, te mugura sāp, te cita kāda vaina.
- Viņa vairs nav nekāda stipriniece, te mugura sāp, te cita kāda vaina.