stiprinieks
stiprinieks lietvārds
stipriniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
PiemēriLāčplēsis latviešu folklorā ir teiksmains stiprinieks, kurš uzveic ienaidniekus.
1.1.Cilvēks, kam ir laba veselība.
PiemēriViņa vairs nav nekāda stipriniece, te mugura sāp, te cita kāda vaina.