izplēst
izplēst -plēšu, -plēs, -plēš, pag. -plēsu darbības vārds; transitīvs
1.Plēšot izdabūt (no kurienes, kur, u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplīst.
PiemēriMēģināt izplēst nezāles ar visām saknēm.
- Mēģināt izplēst nezāles ar visām saknēm.
- Izplēst lapiņu no bloknota.
- Izplēsta odere.
1.1.sarunvaloda Sadabūt ar grūtībām (ko).
PiemēriIzplēst lielāku algu.
- Izplēst lielāku algu.