plarkšķēt
plarkšķēt plarkšķu, plarkšķi, plarkšķ, pag. plarkšķēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSkaļruņi automašīnā plarkšķ.