izlabot
izlabot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; salabot.
PiemēriIzlabot slēdzeni.
- Izlabot slēdzeni.
- Izlabot mājas jumtu.
- Pa vasaru tilts tika izlabots.
1.1.Labojot novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
PiemēriDefekti automobilī tika izlaboti.
- Defekti automobilī tika izlaboti.
- Bojājumus elektrotīklā izlaboja stundas laikā.
2.Labojot panākt, ka (tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas).
PiemēriIzlabot sacerējumu, manuskriptu.
- Izlabot sacerējumu, manuskriptu.
- Skolotāja izlaboja diktātus.
Stabili vārdu savienojumiIzkustināt kļūdas.
- Izkustināt kļūdas — uzrakstīt kļūdu labojumu.
2.1.Precizēt, konkretizēt; pārlabot.
PiemēriIzlabot dzejolī pirmo rindiņu.
- Izlabot dzejolī pirmo rindiņu.
- Izlabot likuma pirmo pantu.
- Māte izlaboja meitas sacīto.
3.Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
PiemēriIzlabot savu uzvedību, rīcību.
- Izlabot savu uzvedību, rīcību.
- Bērns savu vainu apzinājās un to izlaboja.
3.1.Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
PiemēriIzlabot atzīmes.
- Izlabot atzīmes.