bulta
bulta lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tieva stiegra ar asu galu (šaušanai no loka, stopa).
PiemēriIzšaut bultu.
- Izšaut bultu.
Stabili vārdu savienojumiKā bulta.
- Kā bulta — ļoti ātri.
1.1.Šāda veida zīme virziena norādīšanai.
PiemēriBulta norādīja braukšanas virzienu.
- Bulta norādīja braukšanas virzienu.
1.2.Šāda veida rādītājs aparātos, kas norāda uz skalas iedaļām.
PiemēriBulta norāda uz degvielas daudzumu.
- Bulta norāda uz degvielas daudzumu.
2.Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
PiemēriAizšaut durvīm priekšā bultu.
- Aizšaut durvīm priekšā bultu.
2.1.Slēdzenes sastāvdaļa, kas pavirzās, (ko) aizslēdzot vai atslēdzot.
PiemēriAtgriezt atslēgas bultas.
- Atgriezt atslēgas bultas.
Cilme:No lejasvācu bolte.