tuvoties
tuvoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos atgriezenisks, darbības vārds
1.Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
PiemēriTuvoties pretimnācējam.
1.1.Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
PiemēriPērkona rūkoņa tuvojās.
1.2.Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
PiemēriCeļš tuvojās krustojumam.
2.formā: trešā persona Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
PiemēriTuvojas sējas laiks.
2.1.Par darbību, norisi, stāvokli.
PiemēriTuvojās rudens darbi.
3.Kļūt aptuveni atbilstošam, piem., kam iecerētam.
PiemēriProjekta izpilde tuvojas nobeigumam.
3.1.Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
PiemēriGraudi vārpās tuvojās briedumam.
4.Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties2.
PiemēriIemācīties, kā pareizi tuvoties sievietei.