tuvinieks
tuvinieks lietvārds; vīriešu dzimte
tuviniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
PiemēriTuvinieki no tēva, mātes puses.
- Tuvinieki no tēva, mātes puses.
- Rūpēties par saviem tuviniekiem.
- Māsasmeita sievietei ir vienīgā tuviniece.
- Saņemt tuvinieka mantojumu.
- Svinēt dzimšanas dienu tuvinieku un draugu lokā.