Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
tuvu
tuvu apstākļa vārds
1.Nelielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
PiemēriGarāža atrodas tuvu mājai.
1.1.Tā, ka (virzoties) atrodas samērā mazā attālumā (no kā, kāda).
PiemēriApsēsties tuvāk televizoram.
1.2.Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
PiemēriTuvu pazīt vienam otru.
2.Tā, ka ir uztverams (piem., redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā; tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
PiemēriTuvu redzēt slaveno dziedātāju.
3.Tā, ka (ko) šķir samērā īss laikposms; tā, ka ir jāpaiet samērā īsam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas.
PiemēriRīts ir tuvu.
4.Tā, ka līdz (kā, piem., kāda stāvokļa, darbības) sākumam ir samērā īss laikposms.
PiemēriBūt tuvu asarām.
4.1.Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
PiemēriViesu skaits bija tuvu simtam.
4.2.Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
PiemēriTuvu pusnaktij atskanēja telefona zvans.
Stabili vārdu savienojumiNe tuvu. Stāvēt tuvu (kam).