tuvums
tuvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → tuvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā mazs attālums, atstatums.
PiemēriPēc šalkoņas bija jaušams jūras tuvums.
- Pēc šalkoņas bija jaušams jūras tuvums.
- Mīļotā cilvēka tuvums.
- Nekas neliecināja par māju tuvumu.
1.1.formā: lokatīvs Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
PiemēriTuvumā neviens nav redzams.
- Tuvumā neviens nav redzams.
- Māju tuvumā ir ezers.
- Viņš centās uzturēties meitenes tuvumā.
- Tepat tuvumā jābūt kafejnīcai.
2.Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. ml.).
PiemēriSacensību tuvums.
- Sacensību tuvums.
- Par pavasara tuvumu liecināja gaišie rīti un siltās dienas.
- Negaisa tuvumu vēstīja tumšie padebeši un pērkona dārdieni.
3.Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.).
PiemēriSacensību tuvums.
- Sacensību tuvums.
- Pavasara tuvums.