Paplašinātā meklēšana
Meklējam tuvu.
Atrasts etimoloģijās (11):
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānisms)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī periodontīts)
- No Jeruzalemes (Izraēlā) tuvumā esošā Cionas kalna nosaukuma. (šķirklī cionisms)
- No latīņu instantia 'tiešs tuvums'. (šķirklī instance)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānistika)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un kardia 'sirds'. (šķirklī perikards)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un latīņu natalis 'ar dzimšanu saistīts'. (šķirklī perinatāls)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un derma 'āda'. (šķirklī periderma)
- No grieķu periphrasis (peri 'pie, tuvumā' un phrasis 'izteiciens'). (šķirklī perifrāze)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un osteon 'kauls'. (šķirklī periostīts)
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (194):
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
- pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
- piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
- grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur, kā tuvumā).
- mīt uz papēžiem būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
- mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
- stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- būt pie durvīm Būt tuvu, tuvoties (par laiku).
- būt pie durvīm Būt tuvu, tuvumā (par vietu).
- klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
- rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
- sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
- sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- indukcija Elektriskās strāvas rašanās vai ķermeņa magnetizēšanās, atrodoties elektrizēta vai magnetizēta ķermeņa tuvumā.
- asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
- ieblakus Gandrīz blakus, tuvu.
- uz to pusi gandrīz tā; tuvu tam.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
- pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
- Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
- reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
- pierast Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
- pie rokas klāt, tuvumā.
- pa rokai klāt, tuvumā.
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- luncināties Kustēties, lēkāt (kā tuvumā), luncinot asti (parasti par suni).
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
- kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piem., Grenlande).
- brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
- punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- kā siļķes mucā ļoti cieši, tuvu cits pie cita (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- par matu ļoti tuvu (kam).
- par mata tiesu ļoti tuvu (kam).
- gar degungalu ļoti tuvu garām.
- gar degunu ļoti tuvu garām.
- piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu.
- teju Ļoti tuvu; tepat.
- ar roku aizsniedzams ļoti tuvu.
- tiešā tuvumā ļoti tuvu.
- pie deguna ļoti tuvu.
- ar roku sasniedzams ļoti tuvu.
- var ar roku aizsniegt ļoti tuvu.
- deguna galā ļoti tuvu.
- degungalā Ļoti tuvu.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- zaļā zona mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- čabulītis Mīlinājuma vārds, ar kuru uzrunā ļoti tuvu, mīļu cilvēku.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību.
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- gadīties pa rokai nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- gadīties pie rokas nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- (gadīties) pa ķērienam nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- pagadīties pie rokas nejauši būt, atrasties tuvumā.
- pagadīties pa rokai nejauši būt, atrasties tuvumā.
- netālu Nelielā attālumā, samērā tuvu.
- puduris Neliela tuvu augošu augu grupa.
- ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
- mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
- tārtiņš Neliels vai vidēja lieluma putns, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā.
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- no- Norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam).
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties tiek sasniegts (piem., ceļamērķis), kad piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- no Norāda uz vietu, objektu, kas neatrodas (kā) tuvumā.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
- klāt Norāda, ka (kas) atrodas vai norisinās, notiek līdzās, ļoti tuvu.
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
- klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas ļoti tuvu (kam).
- māja Norāda, ka dzīvnieks uzturas māju tuvumā vai mājoklī.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
- ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
- pietuvināt Padarīt (ko) tuvu, ļoti līdzīgu (kam).
- sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- inducēta radioaktivitāte parādība, kad radioaktīvi neaktīva viela, atrazdamās radioaktīvas vielas tuvumā, iegūst aktivitāti.
- pabāzt zem deguna parādīt ļoti tuvu.
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
- laist Pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; atbrīvot.
- atņemt Pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (piem., ēdienu, dzērienu).
- paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
- pietuvoties Pieiet, pienākt tuvāk, pievirzīties (kam) tuvu klāt.
- iebāzt Pielikt ļoti tuvu, ievirzīt (kur iekšā).
- pieplakt Pietuvoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu, ka skaras (kam) klāt.
- pieskarties Pievirzīties tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par priekšmetiem.
- nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
- kā pielipis Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.
- kā jauns Dievs saka par kaut ko izcilu, nepārspējamu, tuvu ideālam.
- kā ēna Saka, ja kāds neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
- blakus Salīdzinājumā (ar ko tuvu esošu).
- žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piem., naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
- līdzās Samērā tuvu; blakus.
- piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
- piekraste Sauszemes teritorija gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
- saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne.
- lauku puķes savvaļas puķes, kas aug pļavās, laukos vai to tuvumā.
- pilskalns Sena nocietināta dzīvesvieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā).
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
- blīvēties Spiesties tuvu, cieši citam pie cita; drūzmēties.
- stāvēt Stāvot būt, atrasties (kur, kādā vietā, kā tuvumā, piem., lai ko veiktu).
- nākt Strauji tuvoties, būt ļoti tuvu.
- supraplūstamība Šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes.
- niedre Tāds, kam dzīvesvieta ir niedrājs (1) vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par putniem).
- zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem); zemzaru.
- zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem).
- piefrontes Tāds, kas atrodas frontes tuvumā, netālu no tās.
- blakus Tāds, kas atrodas līdzās, pavisam tuvu, tieši robežojas (ar ko).
- netāls Tāds, kas atrodas nelielā attālumā, samērā tuvu.
- pieauss Tāds, kas atrodas pie auss, auss tuvumā.
- piedravas Tāds, kas atrodas pie dravas, dravas tuvumā.
- piezemes Tāds, kas atrodas samērā tuvu zemes virsmai.
- zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (piemēram, par mākoņiem, debesīm); tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
- kaimiņš Tāds, kas atrodas tieši blakus, tuvu; tāds, ar kuru ir kopēja robeža.
- apkārtējais Tāds, kas atrodas tuvu apkārt, netālā apkārtnē.
- piezemes Tāds, kas atrodas tuvu augsnes virskārtai (par augu daļām).
- pierobeža Tāds, kas atrodas, dzīvo robežas tuvumā.
- piepilsēta Tāds, kas atrodas, noris, darbojas pilsētas tuvumā.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, arī ir agresīvs (par dzīvniekiem).
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucē, dzeļ u. tml. (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši, traucējoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā (par dzīvniekiem).
- pusmiris Tāds, kas ir tuvu nāvei; tāds, kas ir tikko dzīvs.
- lauks Tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- purvs Tāds, kas parasti satopams purvos, purvainās vietās, arī to tuvumā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, nepieciešamu (piem., par mākslas darbu); tāds, pret ko izjūt patiku (piem., par rakstnieku, dzejnieku).
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, piemērotu kādam nolūkam, vairākkārt (tam) pievērsties.
- pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
- ciešs Tāds, kura daļas atrodas ļoti tuvu cita pie citas, tāds, kur nav spraugu, atstarpju.
- biezs Tāds, kurā daudzie vienveidīgie priekšmeti, sastāvdaļas atrodas ļoti tuvu kopā; pretstats: rets.
- kaimiņš Tieši blakus, tuvu.
- pieskarties Tikt pievirzītam tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par ķermeņa daļām.
- turēt pie rokas turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
- turēt pa rokai turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
- klaudzināt pie durvīm tuvoties, būt tuvu.
- klaudzināt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu.
- blakus tuvu klāt, tā, ka starpā nav neviena cita; līdzās.
- kušķis tuvu kopā saaudzis, neliels (augu) kopums; neliels, saujā saņemams (kā) kopums.
- uz nāves cisām tuvu miršanai.
- uz nāves sliekšņa tuvu nāvei.
- brāļu tautas tuvu radniecīgas tautas.
- krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- piekraste Ūtenstilpes josla vai plašāka teritorija, kas atrodas pie krasta, tā tuvumā.
- piebūvēt Uzbūvēt (ko) papildus; uzbūvēt (ko) tuvu klāt.
- grupa Vairāki, piem., cilvēki, dzīvnieki, priekšmeti, kas atrodas tuvu kopā, cits pie cita.
- puduris Vairāku, tuvu novietotu, priekšmetu kopums.
- galms Valdnieks un viņam tuvu cilvēku (kalpotāju, padomdevēju u. tml.) kopums; arī valdnieka rezidence.
- kokvarde Varde ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos, kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
- zempūtis Vējš, kas pūš tuvu zemei.
- supravadītspēja Vielas īpašība – tās elektriskās pretestības samazināšanās prakstiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- žogmala Vieta pie žoga, tā tuvumā.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- mala Vieta, kas atrodas vistālāk no (kā) centra, tuvu (kā) robežai.
- biezoknis Vieta, kur tuvu kopā aug krūmi, koki un kur grūti tikt cauri.
- pieosta Vieta, teritorija pie ostas vai ostas tuvumā.
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas (kādas lielas apdzīvotas vietas) tuvumā.
- apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
- spiesties Virzīties, pārvietoties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā); arī novietoties ciešā kopumā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk tuvu kopā vai noteiktā novietojumā (attiecībā vienam pret otru).
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi vai ūdensteci; sauszemes platība ūdenstilpes vai ūdensteces tuvumā.
- rifs Zemūdens klinšu grēda, kas atrodas tuvu ūdens virsmai un vietumis izslienas virs ūdens.
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
- krasta zveja zveja sauszemes tuvumā.
Atrasts piemēros (95):
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- pielaist Apzināti vairījos sev kādu pielaist pārāk tuvu.
- nolidot Asteroīds nolido tuvu garām Zemei.
- palidot Asteroīds palidojis tuvu garām Zemei.
- tuvs Atrast tuvu nodarbošanos jaunieša interesēm.
- pieiet Bērns bija piegājis sunim par tuvu.
- tuvu Bērns bija tuvu raudām.
- sauleskrēsliņš Burvīgās mazo upīšu tuvumā esošās pļavas!.. Vasarā tajās krāšņiem ziediem vienlaikus zied lauka blaktenes, staģes, savvaļas burkāni, meža pastinaki, sauleskrēsliņi un citi brīnišķīgi ziedaugi.
- asaras Būt tuvu asarām.
- tuvu Būt tuvu asarām.
- vakarīgs Caur krāsainajām logu rūtīm telpā plūda sārta, vakarīga gaisma, kaut stunda bija agra un saule ne tuvu netaisījās rietēt.
- pieiet Dažās vietās taka pieiet ļoti tuvu aizai.
- vieglināt Draugu tuvums vieglināja pārdzīvojumu.
- pelēt Dzīvoklī ir mitrs, grāmatas, kas stāv tuvu sienai, pelē.
- tuvu Dzīvot tuvu jūrai.
- tuvu es sevī arī pelēks kļuvu, jau bija krēslas stunda tuvu..
- nedoties Gājējus lūdz nedoties pāri ielai tuvu braucošas automašīnas priekšā.
- tuvu Garāža atrodas tuvu mājai.
- tuvu Grāmatplaukts ir tuvu pie rakstāmgalda.
- grozgalvītis Grozgalvītis ligzdo arī māju tuvumā.
- izbraukt Izbraukt Lietuvu.
- pārtenterēt Jau tuvu pusnaktij vīrs beidzot pārtenterēja mājās.
- mīkstināt Jūras tuvums mīkstina ziemas salu.
- sēpija Jūrās ūdeņu klaidā un gultnes tuvumā peld kalmāri, sēpijas un astoņkājgliemji.
- ietekmēt Klimatu ietekmē jūras tuvums.
- zaļaļģes Krasta tuvumā uz zemūdens priekšmetiem aug zaļaļģes.
- laulāt Kur cilvēki dzimst un mirst, tur tuvumā ir arī mācītājs, kas kristī, laulā un apbedī..
- pacopēt Kur te tuvumā var pacopēt?
- pielidot Lidmašīna pielidoja pavisam tuvu gaisa telpas robežai.
- laist Lielskungs ļoti gādāja par saviem mežiem, negodīgu cilvēku mežam ne tuvumā nedrīkstēja laist.
- tuvu Ļoti tuvu dzirdēt ūdens šļakstienus.
- tuvums Māju tuvumā ir ezers.
- sanaidot Manta var sanaidot pat tuvus cilvēkus.
- apreibināt Meitene ar savu tuvumu vīrieti apreibināja.
- tuvums Mīļotā cilvēka tuvums.
- tuvu Nāca tuvu vienpadsmitiem, kad es beidzot izbraucu uz lauka..
- tuvums Negaisa tuvumu vēstīja tumšie padebeši un pērkona dārdieni.
- tuvums Nekas neliecināja par māju tuvumu.
- atšķirt No citām lielpilsētām šo pilsētu atšķir tuvumā saglabātā neskartā daba.
- nobīties Nobīties no zibens spēriena kaut kur tuvumā.
- robežlīnija Noteikt robežlīniju starp Latviju un Lietuvu.
- tuvu Notikumi risinājās tuvu viņa dzīvesvietai.
- pieburāt Otrā dienā kuģi pieburāja pavisam tuvu piekrastei.
- tuvums Par pavasara tuvumu liecināja gaišie rīti un siltās dienas.
- putrot Pasaulē bieži putro Latviju ar Lietuvu.
- tuvums Pavasara tuvums.
- tuvu Pavisam tuvu pamanīt putna mazuli.
- tuvums Pēc šalkoņas bija jaušams jūras tuvums.
- sabrukums Pēc tēva nāves māte bija tuvu sabrukumam.
- graut Pērkons grauj jau pavisam tuvu.
- ierūkties Pērkons ierūcās pavisam tuvu.
- tuvu Pilsētas centrs ir tuvu.
- priekšrocība Pilsētas tuvumam bija būtiska priekšrocība.
- savirzīties Raugoties uz tuvu priekšmetu, acis savirzās.
- samigloties Reizēm samiglojas priekšmeti gan tuvumā, gan tālumā.
- tuvu Rīts ir tuvu.
- skumdināt Rudens tuvums skumdināja.
- piepeldēt Rudeņos butes piepeld tuvu krastam.
- saaicināt Saaicināt kāzās tuvus un tālus radus.
- sabiedroties Sabiedroties ar kādu tuvu lielvaru.
- tuvums Sacensību tuvums.
- tuvums Sacensību tuvums.
- tuvs Sadzirdēt tuvus soļus.
- tuvu Samaksāt par pirkumiem tuvu pie piecdesmit latiem.
- piekliegt Sīlis piekliegs visu mežu, ja tuvumā būs pamanījis kādu svešu.
- tuvu Skatīties zīmējumu tuvu.
- strautene Strautenes parasti novērojamas uz augiem tekošu ūdeņu tuvumā.
- piegrauzties Šajā vietā upe piegrauzusies pavisam tuvu lielceļam.
- tuvs Šis notikums saistās ar tuvu pagātni.
- tuvu Šķūnis ir tuvu sabrukšanai.
- pietiekams Tas ir pietiekami tuvu Rīgai.
- tuvums Tepat tuvumā jābūt kafejnīcai.
- noriets Tuvojās vakars, saule bija tuvu norietam.
- brukt tuvu krasta nokarei iet nevajadzētu, krasts var brukt.
- tuvu tuvu pazīt vienam otru.
- tuvu tuvu pusnaktij atskanēja telefona zvans.
- tuvu tuvu redzēt slaveno dziedātāju.
- tuvu tuvu sētai aug ceriņkrūms.
- tuvums tuvumā neviens nav redzams.
- sisināt tuvumā sisināja cikādes.
- pārsviesties Uguns no šķūnīšiem draudēja pārsviesties uz tuvumā esošajām koka dzīvojamām ēkām.
- pielocīties Uz brīdi ceļš pielokās pavisam tuvu upes krastam.
- uzreiz Uzreiz tuvumā liels troksnis.
- sarkanrīklīte Vasarā sarkanrīklīti nereti var manīt piemājas dārzos, it īpaši tikko uzraktas augsnes tuvumā, kur tā meklē tārpus un kukaiņus.
- tuvu Vasara un atvaļinājumu laiks bija tuvu.
- vien Vien mātes tuvums nomierināja mazuli.
- tuvu Viesu skaits bija tuvu simtam.
- tuvums Viņš centās uzturēties meitenes tuvumā.
- tuvu Viņš tik tuvu saklausīja pazīstamo balsi.
- sabrukums Viņu laulība bija tuvu sabrukumam.
- tuvu Vīrietim jau ir tuvu pie septiņdesmit gadiem.
tuvu citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV