tūliņ
tūliņ [ˈtũlìņ], [tũˈlìņ] apstākļa vārds
1.Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt1.
PiemēriTūliņ doties ceļā.
- Tūliņ doties ceļā.
- Bērns tūliņ aizmiga.
- Tūliņ pienāks vilciens.
- Slimnieks tūliņ jāoperē.
- Tūliņ sāksies salūts.
1.1.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
PiemēriTūliņ pēc Ziemassvētkiem sāka puteņot.
- Tūliņ pēc Ziemassvētkiem sāka puteņot.
- Tūliņ pēc pusnakts sākās negaiss.
1.2.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
PiemēriTūliņ pēc atveseļošanās sākt strādāt.
- Tūliņ pēc atveseļošanās sākt strādāt.
- Viņi tūliņ pēc kāzām devās ceļojumā.
- Tūliņ pēc vidusskolas absolvēšanas sākt studijas.
2.Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt2.
PiemēriTūliņ aiz birztalas atradās mājas.
- Tūliņ aiz birztalas atradās mājas.
- Tūliņ aiz pagrieziena autobuss apstājās.
- Tūliņ aiz prezidenta sekoja pavadītāji.