tuvums
tuvums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vispārināta īpašība → tuvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā mazs attālums, atstatums.
PiemēriPēc šalkoņas bija jaušams jūras tuvums.
1.1.formā: lokatīvs Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
PiemēriTuvumā neviens nav redzams.
2.Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. ml.).
PiemēriSacensību tuvums.
3.Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.).
PiemēriSacensību tuvums.