uzbāzīgs
uzbāzīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
uzbāzīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
uzbāzīgi apstākļa vārds
uzbāzība lietvārds; sieviešu dzimte
uzbāzīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda (piemēram, prasot, piedāvājot), cenšas kur iekļūt, būt.
PiemēriUzbāzīgs žurnālists.
- Uzbāzīgs žurnālists.
- Uzbāzīgs pielūdzējs.
- Uzbāzīgs tirdzniecības aģents.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzbāzīgi jautājumi.
- Uzbāzīgi jautājumi.
- Uzbāzīga laipnība.
- Izturēties uzbāzīgi.
1.2.Tāds, kas ilgstoši, traucējoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā (par dzīvniekiem).
PiemēriUzbāzīgs suns.
- Uzbāzīgs suns.
- Uzbāzīgas mušas.
- Atgaiņāties no uzbāzīgajiem dunduriem.
1.3.pārnestā nozīmē Tāds, kas, izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (par psihisku norisi).
PiemēriNeliek mieru uzbāzīga doma.
- Neliek mieru uzbāzīga doma.
- Uzbāzīgas atmiņas.
2.Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
PiemēriUzbāzīga loterijas reklāma.
- Uzbāzīga loterijas reklāma.
- Uzbāzīgas smaržas.
- Šā vīna aromāts nav uzbāzīgs.
- Uzbāzīgi skaļa mūzika.