uzbangot
uzbangot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
uzbangojums vīriešu dzimte, lietvārds
uzbangoties atgriezenisks, darbības vārds
1.Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
PiemēriMierīgais ūdens klaids uzbango.
1.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi, bangas).
PiemēriSpēcīgais vējš drīz uzbango augstus viļņus.
1.2.pārnestā nozīmē Intensīvi, strauji norisēt, attīstīties.
PiemēriIepirkuma skandāls uzbango no jauna.
1.3.pārnestā nozīmē Spēji atskanēt, spēcīgi skanēt.
PiemēriUzbangoja orķestra atskaņots maršs.
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriViņā uzbango dusmas.