uzbangot
uzbangot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
uzbangojums lietvārds; vīriešu dzimte
uzbangoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
PiemēriMierīgais ūdens klaids uzbango.
- Mierīgais ūdens klaids uzbango.
- Jūra uzbangojusi.
- Viļņi uzbango arvien augstāk.
1.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi, bangas).
PiemēriSpēcīgais vējš drīz uzbango augstus viļņus.
- Spēcīgais vējš drīz uzbango augstus viļņus.
1.2.pārnestā nozīmē Intensīvi, strauji norisēt, attīstīties.
PiemēriIepirkuma skandāls uzbango no jauna.
- Iepirkuma skandāls uzbango no jauna.
- Sirreālisms uzbangoja visā Rietumeiropā.
1.3.pārnestā nozīmē Spēji atskanēt, spēcīgi skanēt.
PiemēriUzbangoja orķestra atskaņots maršs.
- Uzbangoja orķestra atskaņots maršs.
- Uzbango ilgi aplausi.
- Kliedzienu troksnis te pierimst, te uzbango.
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriViņā uzbango dusmas.
- Viņā uzbango dusmas.
- Manī uzbango neapjaustas ilgas.
- Joprojām uzbango atmiņas.