uzmācīgs
uzmācīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
uzmācīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
uzmācīgi apstākļa vārds
uzmācība lietvārds; sieviešu dzimte
uzmācīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
PiemēriUzmācīgs žurnālists.
- Uzmācīgs žurnālists.
- Uzmācīgi fotogrāfi.
- Uzmācīgs pielūdzējs.
- Uzmācīgs aģents piedāvā ko nopirkt.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzmācīgs jautājums.
- Uzmācīgs jautājums.
- Uzmācīga ziņkārība.
- Uzmācīga laipnība.
1.2.Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucē, dzeļ u. tml. (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNometni apsēdis uzmācīgs lapsēns.
- Nometni apsēdis uzmācīgs lapsēns.
- Uzmācīgi odi un dunduri.
- Suns uzmācīgi diedelē ēdienu.
- Uzmācīga mušas sīkšana.
1.3.pārnestā nozīmē Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
PiemēriUzmācīgs izmisums.
- Uzmācīgs izmisums.
- Uzmācīga doma.
- Uzmācīga ideja.
- Pretoties uzmācīgajam vājumam.
2.Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
PiemēriGriezīga un uzmācīga skaņa.
- Griezīga un uzmācīga skaņa.
- Smaržu aromāts nav ass un uzmācīgs.