uzmācīgs
uzmācīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
uzmācīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
uzmācīgi apstākļa vārds
uzmācība lietvārds; sieviešu dzimte
uzmācīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
PiemēriUzmācīgs žurnālists.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzmācīgs jautājums.
1.2.Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucē, dzeļ u. tml. (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNometni apsēdis uzmācīgs lapsēns.
1.3.pārnestā nozīmē Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
PiemēriUzmācīgs izmisums.
2.Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
PiemēriGriezīga un uzmācīga skaņa.