luncināties
luncināties -inos, -inies, inās, pag. -inājos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Kustēties, lēkāt (kā tuvumā), luncinot asti (parasti par suni).
PiemēriGaidot gardu kumosu, suns luncinās ap savu saimnieku.
2.Parādīt (kādam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties iztapt.
PiemēriLuncināties ap meiteni.