Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
luminiscēt
3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
PiemēriLuminiscējošas krāsas.
Cilme:No angļu luminescence, kam pamatā latīņu lumen, luminis ‘gaisma’.