rādīties
rādīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos intransitīvs, darbības vārds
1.Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
PiemēriSen neesi pie mums rādījies.
1.1.Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties.
PiemēriNo miglas rādās krūmu aprises.
1.2.Rasties redzes tēlu veidā.
PiemēriAcu priekšā rādās tavs smaids.
Stabili vārdu savienojumiNe sapņos nerādīties.
2.Šķist, likties, arī būt.
PiemēriVakars rādās vēls.
2.1.formā: trešā persona Šķist, likties (par ko nojaušamu, paredzamu).
PiemēriRaksts rādās interesants.