biezoknis
biezoknis [bìezuôknis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Vieta, kur tuvu kopā aug krūmi, koki un kur grūti tikt cauri.
PiemēriMeža biezoknis.
- Meža biezoknis.
- Jaunu eglīšu, alkšņu biezoknis.
- Niedru, avenāju, nātru biezoknis.
- Spraukties cauri biezoknim.