biezēt
biezēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
1.Pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, masu).
PiemēriTume, putra biezē.
2.Kļūt blīvākam, necaurredzamam.
PiemēriMākoņi biezē.
3.Pakāpeniski iestāties (par krēslu, tumsu).
PiemēriJau biezēja krēsla.