biezēt
biezēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, masu).
PiemēriTume, putra biezē.
- Tume, putra biezē.
2.Kļūt blīvākam, necaurredzamam.
PiemēriMākoņi biezē.
- Mākoņi biezē.
- Migla biezē arvien vairāk.
3.Pakāpeniski iestāties (par krēslu, tumsu).
PiemēriJau biezēja krēsla.
- Jau biezēja krēsla.
- Biezē tumsa.