Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
biezoknis
biezoknis [bìezuôknis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Vieta, kur tuvu kopā aug krūmi, koki un kur grūti tikt cauri.
PiemēriMeža biezoknis.