vērtēt
vērtēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
vērtējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
PiemēriVērtēt jauno skolotāju.
2.Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
PiemēriVērtēt pārdodamo īpašumu dolāros.
Stabili vārdu savienojumiVērtējošs skatiens.