uzpirkt
uzpirkt -pērku [-pȩ̄rku], -pērc, -pērk [-pȩ̄rk], pag. -pirku darbības vārds; transitīvs
1.Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu vai pārstrādei.
PiemēriUzpirkt zeltu.
- Uzpirkt zeltu.
- Uzpirkt lopus.
- Uzpirkt dzīvokļus.
2.Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
PiemēriMēģināt uzpirkt policistus.
- Mēģināt uzpirkt policistus.
- Noziedznieki uzpirkuši tiesnesi.
- Uzpirkts liecinieks.
- Uzpirkts melīgā raksta autors.