trāpīgs
trāpīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
trāpīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
trāpīgi apstākļa vārds
trāpīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas precīzi trāpa mērķī.
PiemēriTrāpīgs šāvējs.
- Trāpīgs šāvējs.
- Trāpīgākais hokeja komandas uzbrucējs.
1.1.Tāds, kas precīzi ievirzās mērķī.
PiemēriTrāpīga lode.
- Trāpīga lode.
1.2.Tāds, kura rezultātā precīzi trāpa (par darbību, procesu u. tml.).
PiemēriTrāpīgs šāviens.
- Trāpīgs šāviens.
- Trāpīgs metiens.
2.Precīzs, mērķtiecīgs (piem., savos izteikumos, vērtējumos).
PiemēriPolitiķis savos spriedumos bija ļoti trāpīgs.
- Politiķis savos spriedumos bija ļoti trāpīgs.
- Trāpīgi pateikt, uzrakstīt.
2.1.Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
PiemēriTrāpīgs un īss izteiciens.
- Trāpīgs un īss izteiciens.
- Trāpīgs salīdzinājums, raksturojums.
- Trāpīgs citāts.
- Trāpīgā karikatūra piesaistīja skatītāju uzmanību.