trāpīgs
trāpīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
trāpīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
trāpīgi apstākļa vārds
trāpīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas precīzi trāpa mērķī.
PiemēriTrāpīgs šāvējs.
1.1.Tāds, kas precīzi ievirzās mērķī.
PiemēriTrāpīga lode.
1.2.Tāds, kura rezultātā precīzi trāpa (par darbību, procesu u. tml.).
PiemēriTrāpīgs šāviens.
2.Precīzs, mērķtiecīgs (piem., savos izteikumos, vērtējumos).
PiemēriPolitiķis savos spriedumos bija ļoti trāpīgs.
2.1.Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
PiemēriTrāpīgs un īss izteiciens.