Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
trase
trase dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
PiemēriŪdensvada trase.
1.1.Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
PiemēriLidojuma trase.
1.2.Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
PiemēriSlēpošanas trase.
Cilme:No vācu Trasse, kam pamatā franču trace ‘pēdas’.