trapece
trapece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
PiemēriVienādsānu, taisnleņķa, šaurleņķa trapece.
Stabili vārdu savienojumiTrapeces pamati.
1.1.Tas, kas ir līdzīgs šādam četrstūrim.
PiemēriBuras trapece.
2.Vingrošanas ierīce (cirka mākslā) – divās trosēs vai virvēs iekārts stienis.
PiemēriAkrobātikas priekšnesums uz trapeces.
3.Plata, bieza kaitbordam paredzēta josta ar āķi priekšā, pie kura tiek piestiprināta vadības stūre.
PiemēriIzturīga un viegla jostas trapece.
Cilme:No franču trapèze, kam pamatā grieķu trapézion ‘galdiņš’.