trāpīt
trāpīt -u, -i, -a, pag. -īju intransitīvs, darbības vārds
trāpījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Šaujot, metot, virzot ko, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, mērķi, ievirzās objektā, mērķī.
PiemēriŠaujot trāpīt mērķī.
1.1.formā: trešā persona Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
PiemēriLode trāpījusi plecā.
1.2.transitīvs Šaujot, arī metot, virzot, panākt, ka (kas) skar objektu, ievirzās objektā.
PiemēriTrāpīt lodi mērķī.
1.3.formā: trešā persona Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
PiemēriPretinieka sitiens trāpīja tieši sejā.
1.4.Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
PiemēriTrāpīt ar roku šaurajā jakas iekškabatā bija grūti.
1.5.Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
PiemēriZars trāpīja sejā.
2.sarunvaloda Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
PiemēriTrāpīt uz sezonas preču izpārdošanu.
Stabili vārdu savienojumiTrāpīt (kā) naglai uz galvas. Trāpīt desmitniekā. Trāpīt mērķī. Trāpīt vārīgā vietā.