Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
trāpīt
trāpīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
trāpījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Šaujot, metot, virzot ko, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, mērķi, ievirzās objektā, mērķī.
PiemēriŠaujot trāpīt mērķī.
  • Šaujot trāpīt mērķī.
  • Mednieks trāpīja stirnu bukam.
  • Hokejists trāpīja pretinieka vārtos.
  • Trāpīt ar akmeni automašīnas logā.
  • transitīvs Trāpīt šļirces adatu vēnā.
1.1.formā: trešā persona Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
PiemēriLode trāpījusi plecā.
  • Lode trāpījusi plecā.
  • Bumba trāpīja logā.
  • Raķete trāpījusi lidmašīnai.
  • transitīvs Kāju trāpījusi šķemba.
1.2.transitīvs Šaujot, arī metot, virzot, panākt, ka (kas) skar objektu, ievirzās objektā.
PiemēriTrāpīt lodi mērķī.
  • Trāpīt lodi mērķī.
  • Trāpīt sniega piku logā.
  • Viņš trāpīja šautriņu tieši centrā.
1.3.formā: trešā persona Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
PiemēriPretinieka sitiens trāpīja tieši sejā.
  • Pretinieka sitiens trāpīja tieši sejā.
1.4.Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
PiemēriTrāpīt ar roku šaurajā jakas iekškabatā bija grūti.
  • Trāpīt ar roku šaurajā jakas iekškabatā bija grūti.
  • transitīvs Trāpīt atslēgu slēdzenes caurumā.
  • transitīvs Trāpīt diegu adatas acī.
1.5.Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
PiemēriZars trāpīja sejā.
  • Zars trāpīja sejā.
  • Trāpīt ar āmuru pa pirkstiem.
  • Automašīna trāpīja asfalta bedrē.
  • Zibens trāpīja ozolā.
2.sarunvaloda Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
PiemēriTrāpīt uz sezonas preču izpārdošanu.
  • Trāpīt uz sezonas preču izpārdošanu.
  • Jaunieši trāpīja tieši uz pusdienām.
  • Trāpīt uz īsto pasākumu.
3.sarunvaloda Uzminēt; pareizi domāt, teikt.
PiemēriNetrāpīji.
  • Netrāpīji.
  • Mini vēlreiz!
Stabili vārdu savienojumiTrāpīt (kā) naglai uz galvas. Trāpīt desmitniekā. Trāpīt mērķī. Trāpīt vārīgā vietā.