pamatīgs
pamatīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pamatīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pamatīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Liela apjoma, arī izturīgs, stiprs.
PiemēriPamatīga ēka.
- Pamatīga ēka.
1.1.Liela auguma, arī spēcīgs (par cilvēku); liels (par dzīvnieku).
PiemēriPamatīgs vīrs.
- Pamatīgs vīrs.
- Pamatīga sieva.
- Laimējās izvilkt pamatīgu līdaku.
2.Tāds, kas ir lielā skaitā, daudzumā; skaitliski liels.
PiemēriPamatīgs loms.
- Pamatīgs loms.
- Pamatīga ābolu raža.
- Pamatīga naudas summa.
2.1.Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (garums, ilgums u. tml.).
PiemēriPamatīgs attālums.
- Pamatīgs attālums.
- Nobraukt pamatīgu ceļa gabalu.
- Pamatīgs ātrums.
3.Spēcīgs, intensīvs.
PiemēriPamatīgs troksnis.
- Pamatīgs troksnis.
- Pamatīgs sitiens.
- Pamatīgs lietus.
- Pamatīgs karstums.
- Pamatīga vētra, krusa.
Cilme:A. Kronvalda jaunvārds.